Parastā pīlādža un asinssarkanās jeb lielaugļu vilkābeles hibrīds 'Granatnaja'

Sorbus aucuparia x Crataegus sanguinea 'Granatnaja'

Nosaukums (latīniski)
Sorbus aucuparia x Crataegus sanguinea 'Granatnaja' 
Nosaukums (latviski)
Parastā pīlādža un asinssarkanās jeb lielaugļu vilkābeles hibrīds 'Granatnaja' 
Tautas nosaukums
Saldais pīlādzis, dārza pīlādzis, sērmūkslis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rosaceae (rožu dzimta) 
Ģints
Sorbus x Crataegus (pīlādzis x vilkābele) 
Suga
Šķirne
'Granatnaja' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
balta 
Augļa krāsa 
sarkana/purpura 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. I. V. Mičurina izveidots hibrīds, kas iegūts attālajā hibridizācijā 1925. gadā, krustojot parasto pīlādzi Sorbus aucuparia × Crataegus saguinea (asinssarkanā jeb lielaugļu vilkābele).

Morfoloģija. Šķirne ļoti ātrražīga – 2. – 3. gadā pēc stādīšanas. Koki vidēja auguma. Vainags izretināts, zari stingri, vidēji resni, labi saauguši ar stumbru. Lapas tumši zaļas, veselas, apakšdaļā plūksnaini šķeltas, augšdaļā olveida līdz eliptiskas, 15 – 17 cm garas, tumši zaļas, spīdīgas. Augļi ir ķiršu lielumā, skaisti spīdīgi, koši tumši sarkani, nedaudz šķautņaini. Patīkami saldskābi, sulīgi, pilnīgi bez rūgtuma. Ražo katru gadu. Augļi aizmetas gan uz iepriekšējā gada pieaugumiem, gan arī uz augļzariņiem. Pašneauglīga. Apputeksnē jebkura cita šķirne. Var aizmesties un attīstīties augļi arī bez apaugļošanās (apomiktiski), tad tie būs bez sēklām. Labi vairojas audu kultūrā un ar lapainajiem spraudeņiem.

Ekoloģija. Ziemcietība augsta, lai gan veciem kokiem pazeminās. Izturīga pret visām Latvijā sastopamajām pīlādžu lapu rūsām. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.