Parastā pīlādža un Vācijas mespila hibrīds 'Dessertnaja'

Sorbus aucuparia x Mespilus germanica 'Dessertnaja'

Nosaukums (latīniski)
Sorbus aucuparia x Mespilus germanica 'Dessertnaja' 
Nosaukums (latviski)
Parastā pīlādža un Vācijas mespila hibrīds 'Dessertnaja' 
Tautas nosaukums
Saldais pīlādzis, dārza pīlādzis, sērmūkslis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rosaceae (rožu dzimta) 
Ģints
Sorbus x Mespilus (pīlādzis x mespils) 
Suga
Šķirne
'Dessertnaja' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
balta 
Augļa krāsa 
oranža, sarkana/purpura 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. I. V. Mičurina izveidots hibrīds, kas iegūts krustojot parastā pīlādža Sorbus aucuparia × melnaugļu aronijas Aronia melanocarpa šķirni ‘Ļikjornaja’ × Mespilus germanica (mespils).

Morfoloģija. Šķirne ir agrīna un ražīga. Koki Latvijas apstākļos dabiska pundurauguma – 10 – 15 gadīgiem kokiem nepārsniedz 1,5 m. Vainags plats, skeletzari atiet no stumbra ne mazāk, kā 60 ° leņķī un spēcīgi saaug ar stumbru. Pumpuri – iegareni smaili, vidēji lieli. Lapas saliktas, nepāra plūksnainas, 16 – 18 cm garas, ar 6 – 8 lapiņu pāriem, spīdīgas, gaiši zaļas, vāji pūkainas apakšpusē. Ogas ar ļoti labu garšu, sulīgas, saldskābas, bet dominē saldums, vidēji lielas un ārēji nedaudz līdzinās mespilam ar platiem piecdaļīgiem vaidziņiem pie kausa. Ir ļoti vāja rūgtena piegarša. Pēc krāsas – koši tumši oranžsarkanas. Pēc garšas svaigā veidā pārspēj visas citas šķirnes, bet Latvijas apstākļos teicamu garšu sasniedz tikai siltās vasarās. Ienākas aptuveni par nedēļu ātrāk nekā citi pīlādži.

Ekoloģija. Šķirne ir ziemcietīga, bet slikti pacieš ilgstošus atkušņus. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Audzējot kaļķainās augsnēs var parādīties lapu hloroze vasaras otrajā pusē. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.