Izplatība. Suga savvaļā sastopama Dienvideiropā, kur visbiežāk aug kalnu nogāzēs un pļavās, mūsdienās daudz kur ir naturalizējusies.
Morfoloģija. Augs pieder panātru (Lamiaceae) dzimtai, šis ir daudzgadīgs, ziemzaļš puskrūms ar spēcīgi attīstītu mietsakni. Latvijas ziemās jaunie dzinumi regulāri apsalst, tādēļ augs ik sezonu gan spēcīgi sazarojas, bet visbiežāk nepārsniedz 35-50 cm augstumu. Lapas iegarenas, smalki zobotas, matētas, jaunās lapas purpurzaļā krāsā, vēlāk pelēki zaļā krāsā, ļoti aromātiskas, ziemzaļas. Ziedi mieturos, gaiši violetzili, uzzied jūnijā.
Ekoloģija. Vislabāk jūtas saulainā, pietiekami gaišā vietā, labi drenētā, vienmērīgi mitrā, ūdens caurlaidīgā, irdenā dārza augsnē. Necieš lieku mitrumu vai stāvošus ūdeņus. Mūsu klimatā ziemas periodā nepieciešams rūpīgs mulčas piesegums.
Nozīme. Šo sugu plaši pielieto gan mūsdienu farmakoloģijā, gan kulinārijā kā izcilu garšaugu, savukārt šķirnes ļoti labprāt izmanto dekoratīvajā dārzkopībā.