Parastā pīlādža un bumbieres hibrīds 'Alaja Krupnaja'

Sorbus aucuparia x Pyrus spp. 'Alaja Krupnaja'

Nosaukums (latīniski)
Sorbus aucuparia x Pyrus spp. 'Alaja Krupnaja' 
Nosaukums (latviski)
Parastā pīlādža un bumbieres hibrīds 'Alaja Krupnaja' 
Tautas nosaukums
Saldais pīlādzis, dārza pīlādzis, sērmūkslis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rosaceae (rožu dzimta) 
Ģints
Sorbus x Pyrus (pīlādzis x bumbiere) 
Suga
Šķirne
'Alaja Krupnaja' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
balta 
Augļa krāsa 
sarkana/purpura 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme. Izdalīta I. V. Mičurina Viskrievijas Augļaugu ģenētikas un selekcijas ZPI, Mičūrinskā, no hibrīda Elite N-10 × ‘Moravskaja’. Hibrīds Elite Nr. 10 iegūts, veicot attālo hibridizāciju – krustojot Sorbus aucuparia × Pyrus spp. (Mičūrina fonds). Hibrīda Elite Nr. 10 atlasi veikusi A. Tihonova.

Morfoloģija. Šķirne vidēji vēlīna. Koki vidēja auguma ar kompaktu, platu, ieapaļu vainagu. Zari atzarojas platā leņķī. Lapas lielas, nepāra plūksnaini saliktas, tumši zaļas, spīdīgas. Lapiņas plati lancetiskas, pielapes lielas. Augļi lieli – 2,3 – 2,5 g, bet var būt lielāki. Ķekari lieli, var sastāvēt no 150 – 160 koši sarkanām ogām. Tās ir sulīgas, saldskābas, ar vieglu rūgtenumu. Salaspils NBD M. Eglīte ir atradusi un no kolekcijas izdalījusi šīs šķirnes mutāciju (formu) ar garšīgām ogām bez rūgtenuma. Morfoloģiski šī forma neatšķiras no pamatšķirnes. Ienākas septembra beigās. Var glabāties līdz februārim. Šķirne ražo bagātīgi, bet periodiski. Daļēji pašauglīgs.

Ekoloģija. Šķirne izcili ziemcietīga, var paciest līdz -50 °C lielu salu. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Augi pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti kompotu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.