Parastā pīlādža, bumbieres un ābeles hibrīds 'Titan'

Izcelsme. Atlasīja A. S. Tihonova no Mičūrina sēklaudžiem. Iegūta attālās hibridizācijas ceļā 1916. gadā, krustojot Sorbus aucuparia × Pyrus spp × Malus spp. (bumbieru un ābeļu t.sk. sarkanlapu ābeles putekšņu maisījums). Šķirnes nosaukums iedots labās ilggadējās ražības un koka veselīgās augšanas dēļ.

Morfoloģija. Pēc morfoloģiskām pazīmēm ļoti līdzīga šķirnei ‘Granatnaja’, bet var atšķirt pēc mazāk šķeltām lapām un augļu krāsas un garšas. Koki nelieli (ap 2,5 m), ar kompaktu vainagu. Ātrražīga – 2. – 3. gadā pēc stādīšanas. No 20-gadīgiem kokiem var novākt 120 kg ogu. Koki ir ilgmūžīgi, labi ražo 35 – 40 gadus. Augļi lieli, rubīnsarkani, līdz 1,2 cm diametrā. Tie ir sulīgi, saldskābi, raksturīgs īpatnējs, vājš rūgtenums. Ražo bagātīgi un katru gadu. Teicami pavairojami audu kultūrā, kā arī ar lapainajiem un lapu spraudeņiem.

Ekoloģija. Ziemcietība augsta. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti ēšanai svaigā veidā un pārstrādei. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas sarkanīgs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.