Parastā un Alpu pīlādža hibrīds 'Burka'

Izcelsme. Izveidoja I. M. Mičurins 1918. gadā, krustojot Sorbus aucuparia × Sorbus alpina. Savukārt arī alpu pīlādzis ir sarežģīts krustojums starp Aronia arbutifolia (Red Chokenberry) un Sorbus aria (Whitebeam).

Morfoloģija. Ātrražīgs hibrīds, kas sāk ražot jau 2. – 3. gadā pēc stādīšanas. Koki pazema auguma (ap 2,5 m), izretinātu, kompaktu vainagu, ar tieviem zariem. Lapas vienkāršas, nepāra plūksnaini saliktas, tumši zaļas, vāji pūkotas. Zied maijā. Potenciāli augstražīgs un ražo galvenokārt uz iepriekšējā gada dzinumiem, mazāk uz īstajiem augļzariņiem. Pašneauglīgs. Apputeksnē Ņevežinas grupas pīlādži, ‘Mičurinskaja Desertnaja’, Morāvijas grupas pīlādži un aronijas. Augļi divreiz lielāki nekā parastajam pīlādzim, sarkanbrūni, pievilcīgi, saldskābi, ar vieglu rūgtenumu. Labi vairojas ar lapainajiem spraudeņiem.

Ekoloģija. Šķirnei ziemcietība laba, bet slikti pacieš atkušņus. Pieticīgi augsnes un apgaismojuma prasību ziņā, piemērotas ir caurlaidīgas mālsmilts augsnes ar viegli skābu līdz neitrālu reakciju. Pīlādžiem ir virspusēja sakņu sistēma, tādēļ sausās smilšainās augsnēs tiem var nepietikt mitruma. Patiks apdobes mulčēšana ar kūdru, skaidām vai kompostu. Atsaucīgi pret slāpekļa mēslojumu, tomēr nevajadzētu augus pārmēslot, jo ražību izdosies kāpināt, bet augļu kvalitāte un vērtība krietni samazināsies.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs. Šķirnes augļi labi piemēroti marmelāžu, biezeņu un ievārījumu gatavošanai. Ogas var konservēt medū – svaigas ogas samaisa ar medu un atstāj ievilkties nedēļu. Izveidojas oranžs, ieskābens un ļoti gards sīrups ar tajā peldošām ogām, ko glabā ledusskapī vai saldētavā. Pīlādžu ogas ir bagātas ar C vitamīnu – vairāk nekā citronos un apelsīnos, karotinoīdiem – vairāk nekā burkānos, dabisko sorbīnskābi (antibakteriāla un konservanta efekts), pektīnvielām, P grupas vitamīniem. Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanās laikā. Konstatēts, ka pīlādžogas kavē organismu uzņemt toksiskas vielas. Vēl vairāk dažādu vērtīgu savienojumu ir pīlādžu lapās un ziedos, no kuriem var gatavot tējas.