Vairogu zilene jeb krūmmellene 'Berkeley'

Izcelsme. Izveidota 1932. gadā, krustojot šķirnes ‘Stanley’ un (‘Jersey’ un ‘Pioneer’) Ziemeļamerikā.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Krūmi lieli, plati. Lapas eliptiskas, lapu garuma un platuma attiecība – 1,9 lapu kātiņa garums – 0,31 cm, ogu ķekars garš, irdens, ogas ar gariem augļu kātiņiem, gaiši zilas, plakani apaļas, ar labu kvalitāti, mitrā laikā tās neplīst. Ogas lielas – diametrs 20 – 25 mm, 100 ogu masa – 276 – 288 g. Vidējā ogu raža 3,5 kg no krūma. Ogas nogatavojas pakāpeniski.

Ekoloģija. Nepieciešama saulaina, no vējiem aizsargāta vieta. Augsnei jābūt ar skābu augsnes reakciju (pH 4,2 – 4,8) un organisko vielu saturam virs 3%. Sfagnu frēzkūdra ir vispiemērotākais substrāts zileņu audzēšanai. Katru otro gadu (vēlams rudenī) stādījumu jāmulčē ar 5 – 7 cm biezu sūnu kūdras slāni, lai uzturētu augam optimālu augsnes reakciju.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un mikroelementus. Ļoti dekoratīvs, kā ziedēšanas, tā ražas gatavošanās, bet, jo īpaši, rudens laikā ar lapu košo krāsojumu. Izmanto svaigam patēriņam, saldēšanai, džemu un sulu gatavošanai. Krūmmelleņu ogas ir bagātas ar bioloģiski aktīvajām vielām (piem., antociānu un fenolu savienojumiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem antioksidantiem), tāpēc tās var izmantot brīvo radikāļu negatīvās ietekmes neitralizēšanai organismā, kā arī, lai samazinātu ar vecumu saistīto slimību (acs mākulas deģenerācijas) risku un stiprinātu imūnsistēmu.