Kanādas sangvinārija
Sanguinaria canadensis
- Nosaukums (latīniski)
- Sanguinaria canadensis
- Nosaukums (latviski)
- Kanādas sangvinārija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Papaveraceae (magoņu dzimta)
- Ģints
- Sanguinaria (sangvinārija)
- Suga
- canadensis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- ir indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas austrumu daļā, kur aug mežmalās, skrajos krūmājos, strautu tuvumā, veidojot pat veselas augu kolonijas.
Morfoloģija. Daudzgadīgs magoņu (Papaveraceae) dzimtas lakstaugs, ģintī tikai viena suga. Veido resnus, zarotus, ložņājošus sakneņus, kas lūzuma vietā izdala asinssarkanu sulu, dēļ kā šāds ģints nosaukums. Lapas zilganzaļas, apakšpusē – pelēkzaļas, ziedēšanas brīdī daļēji attīstītas, pēc noziedēšanas sasniedz 25-30 cm augstumu, saglabājas līdz vasaras beigām. Ziedi balti, pa vienam uz stublāja, 3-4 cm diametrā, zied maija sākumā, retāk aprīļa beigās.
Ekoloģija. Sangvinārijas ir mazprasīgi, daļēji noēnotu vietu augi, kam vispiemērotākā trūdvielām bagāta smilšmāla augsne, ko regulāri ielabo ar auglīgu lapu trūdu komposta mulču. Šādi aprūpēta vienuviet var augt pat 10 gadus, Latvijā pilnībā ziemcietīga.
Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts augs, labi iekļaujas daļēji noēnotās jaukto ziemciešu dobēs, arī akmeņdārzos. Indiāņi šo augu sulu izmantojuši sejas krāsošanai.
