Kanādas sangvinārija

Sanguinaria canadensis

Nosaukums (latīniski)
Sanguinaria canadensis 
Nosaukums (latviski)
Kanādas sangvinārija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Papaveraceae (magoņu dzimta) 
Ģints
Sanguinaria (sangvinārija) 
Suga
canadensis 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
balta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs, mežs 
Dabas zonas 
jauktie meži, platlapju meži 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikas austrumu daļā, kur aug mežmalās, skrajos krūmājos,  strautu tuvumā, veidojot pat veselas augu kolonijas.

Morfoloģija. Daudzgadīgs magoņu (Papaveraceae) dzimtas lakstaugs, ģintī tikai viena suga. Veido resnus, zarotus, ložņājošus sakneņus, kas lūzuma vietā izdala asinssarkanu sulu, dēļ kā šāds ģints nosaukums. Lapas zilganzaļas, apakšpusē – pelēkzaļas, ziedēšanas brīdī daļēji attīstītas, pēc noziedēšanas sasniedz 25-30 cm augstumu, saglabājas līdz vasaras beigām. Ziedi balti, pa vienam uz stublāja, 3-4 cm diametrā, zied maija sākumā, retāk aprīļa beigās.

Ekoloģija. Sangvinārijas ir mazprasīgi, daļēji noēnotu vietu augi, kam vispiemērotākā trūdvielām bagāta smilšmāla augsne, ko regulāri ielabo ar auglīgu lapu trūdu komposta mulču. Šādi aprūpēta vienuviet var augt pat 10 gadus, Latvijā pilnībā ziemcietīga. 

Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts augs, labi iekļaujas daļēji noēnotās jaukto ziemciešu dobēs, arī akmeņdārzos. Indiāņi šo augu sulu izmantojuši sejas krāsošanai.