Vairogu un šaurlapu zilenes hibrīds jeb pusaugstā zilene 'Chippewa'

Izcelsme. Tika krustotas šķirnes vairogu zileņu šķirne ‘Berkeley’ × 19-H (V. angustifolium × ‘Pioneer’ sēklaudzis) Mičiganas universitātē, Ziemeļamerikā – 1948. gadā. Sēklaudzis izvēlēts 1952. gadā, bet šķirne ieviesta 1967. gadā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna, ļoti ražīga, turklāt ražo regulāri katru gadu. Krūms spēcīgi augošs (1,0 – 1,2 m) ar izplestiem dzinumiem. Raksturīga pazīme, ka veidojas vairāk dzinumu kā citām šķirnēm, dzinumi spēj noturēt biezu sniega segu. Ogas zilas, apaļas, blīvas, ar labu garšu, saldas, piemīt relatīvi līdzīga garša ar savvaļas mellenēm. Ogas ir vidēji lielas – diametrs 10 – 15 mm, vienas ogas masa – 1,8 g. Vidējā ogu raža 4 kg no krūma.

Ekoloģija. Šķirnei piemīt laba salizturība (līdz -35 – -40 °C), labi panes skarbus klimatiskos apstākļus. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta. Augsnei jābūt ar skābu augsnes reakciju (pH 4,2 – 4,8) un organisko vielu saturam virs 3%. Sfagnu frēzkūdra ir vispiemērotākais substrāts zileņu audzēšanai. Auga apdobe sistemātiski jāuztur valga, bet stādīšanai nederēs pārmitras vietas ar ilgstoši stāvošu ūdeni.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un mikroelementus. Ļoti dekoratīvs, kā ziedēšanas, tā ražas gatavošanās, bet, jo īpaši, rudens laikā ar lapu košo krāsojumu. Izmanto svaigam patēriņam, saldēšanai, džemu un sulu gatavošanai. Tās tiek izmantotas farmācijā un medicīnā, jo to sastāvā ir daudz flavonīdu, kas ir 20 reižu aktīvāki nekā C vitamīns, turklāt flavonīdi nostiprina arī acs muskuļu un saistaudu aparātu, uzlabo redzi.