Vairogu zilene jeb krūmmellene 'Herbert'

Izcelsme. Izveidota 1932. gadā, krustojot šķirnes ‘Stanley’ un (‘Jersey’ un ‘Weymouth’), Ziemeļamerikā.

Morfoloģija. Šķirne vēlīna. Krūmi spēcīgi augoši ar vertikāliem zariem. Lapas eliptiskas, lapu garuma un platuma attiecība – 2,22, lapu kātiņa garums – 0,28cm. Ogas tumši zilas, plakani apaļas, vidēji blīvas ar labu garšu, lielas – diametrs 20 – 25 mm, 100 ogu masa – 290 – 350 g. Vidējā ogu raža 2,0 kg no krūma.

Ekoloģija. Nepieciešama saulaina, no vējiem aizsargāta vieta. Augsnei jābūt ar skābu augsnes reakciju (pH 4,2 – 4,8) un organisko vielu saturam virs 3%. Sfagnu frēzkūdra ir vispiemērotākais substrāts zileņu audzēšanai. Auga apdobe sistemātiski jāuztur valga, bet stādīšanai nederēs pārmitras vietas ar ilgstoši stāvošu ūdeni. Augam ir sekla sakņu sistēma bez spurgaliņām, tādejādi auga minerālā barošanās ir apgrūtināta un specifiska. Mēslošanai var izmantot skābu vidi mīlošu augu (piem., rododendru, acāliju, skujkoku) mēslojumus, obligāti bez mangāna (Mn) klātbūtnes tajos. Katru otro gadu (vēlams rudenī) stādījumu jāmulčē ar 5 – 7 cm biezu sūnu kūdras slāni, lai uzturētu augam optimālu augsnes reakciju.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un mikroelementus. Ļoti dekoratīvs, kā ziedēšanas, tā ražas gatavošanās, bet, jo īpaši, rudens laikā ar lapu košo krāsojumu. Izmanto svaigam patēriņam, saldēšanai, džemu un sulu gatavošanai. Krūmmelleņu ogas ir bagātas ar bioloģiski aktīvajām vielām (piem., antociānu un fenolu savienojumiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem antioksidantiem), tāpēc tās var izmantot brīvo radikāļu negatīvās ietekmes neitralizēšanai organismā, kā arī, lai samazinātu ar vecumu saistīto slimību (acs mākulas deģenerācijas) risku un stiprinātu imūnsistēmu.