Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikā, Siskiou kalnos uz Oregonas un Kalifonijas robežas.
Morfoloģija. Daudzgadīgs mežliliju (Trilliaceae) dzimtas lakstaugs ar uzbiezinātiem sakneņiem. Veido kuplu, ap 30-40 cm augstu ceru. Stublāja galā trīs sēdošas, dekoratīvas, tumši zaļas, raibas lapas, saglabājas līdz rudenim. Maijā purpura krāsas ziedi, kas nezaudē pievilcību teju mēnesi. Bez šīs sugas Latvijā audzē baltziedu Kamčatkas mežliliju (T. camschatcense Ker Gawl.), nokareno mežliliju (T. cernuum L.), tās baltais zieds nokarens un daļēji paslēpts zem lapām.
Ekoloģija. Pameža augi, vēlama viegli noēnota vieta, trūdvielām bagāta, vienmērīgi mitra, dziļi ielabota augsne. Regulāri mēslojot un ik gadu mulčējot ar auglīgu kompostu, augi vienuviet var augt pat 10 gadus. Pavairo ar ceru dalīšanu vai sēklām, sējeņi uzzied pēc četriem – sešiem gadiem. Labos apstākļos var cerēt uz augu pašizsēju.
Nozīme. Mežlilija ir īsta „greznumlieta” katrā dārzā gan oriģinālo ziedu, gan krāšņā lapojuma dēļ un ir izcila dekoratīvajā dārzkopībā.