Vairogu zilene jeb krūmmellene 'Stanley'

Izcelsme. Izveidota 1921. gadā. Cēlusies no 'Katharine' (V. corymbosum × V. australe) un 'Rubel' (V. australe klons) krustojuma, Ziemeļamerikā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna, relatīvi mazražīga. Krūmi vidēja auguma, ar vertikāliem zariem. Lapas eliptiskas, lapu garuma un platuma attiecība – 2,48 cm, lapu kātiņa garums – 0,28 cm. Ogas tumši zilas, apaļas, nedaudz saplacinātas, aromātiskas ar labu garšu, lielas 10 – 13 mm diametrā, 100 ogu masa 150 – 160 g. Vidējā ogu raža 1,20 kg no krūma. Ogas nogatavojas pakāpeniski.

Ekoloģija. Nepieciešama saulaina, no vējiem aizsargāta vieta. Augsnei jābūt ar skābu augsnes reakciju (pH 4,2 – 4,8) un organisko vielu saturam virs 3%. Sfagnu frēzkūdra ir vispiemērotākais substrāts zileņu audzēšanai. Relatīvi ir izturīga pret sēņu ierosinātām slimībām.

Nozīme. Pārtikas un ārstniecības augs, satur bioloģiski aktīvās vielas un mikroelementus. Ļoti dekoratīvs, kā ziedēšanas, tā ražas gatavošanās, bet, jo īpaši, rudens laikā ar lapu košo krāsojumu. Izmanto svaigam patēriņam, saldēšanai, džemu un sulu gatavošanai. Krūmmelleņu ogas ir bagātas ar bioloģiski aktīvajām vielām (piem., antociānu un fenolu savienojumiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem antioksidantiem), tāpēc tās var izmantot brīvo radikāļu negatīvās ietekmes neitralizēšanai organismā, kā arī, lai samazinātu ar vecumu saistīto slimību (acs mākulas deģenerācijas) risku un stiprinātu imūnsistēmu.