Izplatība. Savvaļā aug Aizkaukāza dienvidu un rietumu daļā, Mazāzijas kalnos, akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Daudzgadīgs cūknātru (Scrophulariaceae) dzimtas lakstaugs ar 10 cm augstiem, bagātīgi zarotiem stublājiem. Augi ļoti blīvi nosedz augsni, veidojot paklāju. Lapas zaļas, pretējas, sīkas, dziļi plūksnaini šķeltas, ziemzaļas. Ziedi ķekaros, tumši zili violeti ar vēl tumšāku dzīslojumu. Zied bagātīgi maijā, jūnijā.
Ekoloģija. Audzējama atklātā saulē vai ļoti nelielā noēnojumā. Vispiemērotākā ir kaļķi saturoša, samērā sausa, ūdens caurlaidīga, pat daļēji nabadzīga augsne, necieš lieku mitrumu. Pavairo ar ceru dalīšanu, spraudeņiem vai sēklām.
Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā iecienīts krāšņumaugs, kas lieliski der mazprasīgu neliela auguma ziemciešu stādījumu veidošanai, dažādām apmalēm, šo puķi nereti izmanto arī akmeņdārziem.