Brūklene 'Erntekrone'

Izcelsme. Izdalīta Vācijā 1978. gadā no ražīga, Uhtes tuvumā atrasta lielogu brūkleņu klona brīvās apputes sēklaudža.

Morfoloģija. Šķirne ļoti agrīna. Krūms – 15 – 25 cm, kompakti. Lapas tumši zaļas, ādainas. Raksturīgas divas ziedēšanas un divas ogu ražas līdzīgi, kā šķirnei ‘Koralle’. Ogas tumši sarkanas, apaļas, ļoti lielas (0,35 – 0,59 g). Ražība neliela – 33 – 45 g ogu no krūmiņa. Vienas ogas masa 0,35 – 0,39 g. Otrreiz zied bagātīgi.

Ekoloģija. Šķirne ziemcietīga, uzņēmīga pret mikoplazmozi. Audzēšanai jāizvēlas saulaina, atklāta vieta ar irdenu, caurlaidīgu augsni. Vispiemērotākās ir vieglas, organiskām vielām bagātas augsnes ar skābu reakciju (pH 3,5 – 5,5), piem., sūnu purva augsnes pēc purvu izstrādes, ierīkojot novadgrāvjus, jo gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 30 – 40 cm dziļi. Ierīkojot stādījumu minerālaugsnēs, vispirms jāielabo tam paredzēto vietu ar 4 – 6 m3 kūdras uz 100 m2 platību.

Nozīme. Vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Ogas plaši izmanto pārtikā, jo tās satur cukurus (10,37%), organiskās skābes (2,11%) – tostarp arī dabisko konservantu - benzoskābi, u.c. bioloģiski aktīvas un minerālvielas. Gatavās ogās ir līdz 1% pektīnvielas, līdz 0,4% arbutīns, līdz 0,6% miecvielas, C vitamīns un karotīns. Brūkleņu lapu ārstniecisko nozīmi nosaka tajās esošās ķīmiskās vielas, galvenokārt – arbutīns. Visaugstākā arbutīna koncentrācija lapās (11,5 – 12,8%) ir agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās. Brūkleņu lapām ir antiseptiska, pretiekaisuma, savelkoša, diurētiska un sviedrējoša iedarbība.