Brūklene 'Jūlija'

Izcelsme. Izdalīta Latvijā NBD 1995. gadā no Krasnojarskas brūkleņu klona 1990. gada brīvās apputes sēklaudža.

Morfoloģija. Šķirne ļoti agrīna. Krūms neliela auguma – 13 – 18 cm, kompakti. Lapas vidēja lieluma, tumši zaļas, ādainas. Zied maija otrā pusē – jūnija sākumā, ogas nogatavojās jau jūlija beigās, augusta sākumā. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas, vidēja lieluma (0,29 – 0,39 g). Ražība vidēja – 21 – 85 g ogu no krūmiņa (no 1 m2 – ap 0,6 kg ogu). Vienas ogas masa 0,25 – 0,30 g. Otrreiz zied vāji.

Ekoloģija. Šķirne ziemcietīga, slimību izturīga. Audzēšanai jāizvēlas saulaina, atklāta vieta ar irdenu, caurlaidīgu augsni. Vispiemērotākās ir vieglas, organiskām vielām bagātas augsnes ar skābu reakciju (pH 3,5 – 5,5), piem., sūnu purva augsnes pēc purvu izstrādes, ierīkojot novadgrāvjus, jo gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 30 – 40 cm dziļi. Ierīkojot stādījumu minerālaugsnēs, vispirms jāielabo tam paredzēto vietu ar 4 – 6 m3 kūdras uz 100 m2 platību.

Nozīme. Vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Ogas plaši izmanto pārtikā, jo tās satur cukurus (10,37%), organiskās skābes (2,11%) – tostarp arī dabisko konservantu - benzoskābi, u.c. bioloģiski aktīvas un minerālvielas. Gatavās ogās ir līdz 1% pektīnvielas, līdz 0,4% arbutīns, līdz 0,6% miecvielas, C vitamīns un karotīns. Brūkleņu lapu ārstniecisko nozīmi nosaka tajās esošās ķīmiskās vielas, galvenokārt – arbutīns. Visaugstākā arbutīna koncentrācija lapās (11,5 – 12,8%) ir agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās. Brūkleņu lapām ir antiseptiska, pretiekaisuma, savelkoša, diurētiska un sviedrējoša iedarbība.