Brūklene 'Rubīna Lāse'

Izcelsme. Izdalīta NBD 1988. gadā no ‘Salaspils Ražīgā’ 1983. gada brīvās apputes sēklaudža.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna. Krūms vidēja auguma – 20 – 30 cm, mūžzaļš. Lapu zaļais krāsojums gaišāks nekā citām šķirnēm, ādainas, mūžzaļas. Zied maija vidū, jūnija sākumā, ogas nogatavojās augusta sākumā, vidū. Ogas ļoti tumši sarkanas, pilienveida formas, lielas (0,34 – 0,42 g), ķekarā 2 – 9 ogas. Ražība augsta – līdz 35 – 155 g ogu no krūmiņa (no 1 m2 – ap 0,6 kg ogu). Vienas ogas masa 0,2 – 0,25 g. Šķirnei iespējamas divas ziedēšanas sezonā (otrā ziedēšana jūlija vidū, beigās). Otrās ražas ogas nogatavojās septembra beigās, oktobra sākumā.

Ekoloģija. Šķirne ziemcietīga, slimību izturīga. Audzēšanai jāizvēlas saulaina, atklāta vieta ar irdenu, caurlaidīgu augsni. Vispiemērotākās ir vieglas, organiskām vielām bagātas augsnes ar skābu reakciju (pH 3,5 – 5,5), piem., sūnu purva augsnes pēc purvu izstrādes, ierīkojot novadgrāvjus, jo gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 30 – 40 cm dziļi. Ierīkojot stādījumu minerālaugsnēs, vispirms jāielabo tam paredzēto vietu ar 4 – 6 m3 kūdras uz 100 m2 platību.

Nozīme. Vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Ogas plaši izmanto pārtikā, jo tās satur cukurus (10,37%), organiskās skābes (2,11%) – tostarp arī dabisko konservantu - benzoskābi, u.c. bioloģiski aktīvas un minerālvielas. Gatavās ogās ir līdz 1% pektīnvielas, līdz 0,4% arbutīns, līdz 0,6% miecvielas, C vitamīns un karotīns. Brūkleņu lapu ārstniecisko nozīmi nosaka tajās esošās ķīmiskās vielas, galvenokārt – arbutīns. Visaugstākā arbutīna koncentrācija lapās (11,5 – 12,8%) ir agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās. Brūkleņu lapām ir antiseptiska, pretiekaisuma, savelkoša, diurētiska un sviedrējoša iedarbība.