Radniecīgā vijolīte
Viola sororia
- Nosaukums (latīniski)
- Viola sororia
- Nosaukums (latviski)
- Radniecīgā vijolīte
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Violaceae (vijolīšu dzimta)
- Ģints
- Viola (vijolīte)
- Suga
- sororia
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- dārzs, mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži, platlapju meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumu daļā, skrajos lapu koku mežos un krūmājos.
Morfoloģija. Daudzgadīgs vijolīšu (Violaceae) dzimtas lakstaugs, sasniedz 15-20 cm augstumu, spēcīgi zarots saknenis, veido samērā blīvus cerus. Lapas zaļas, garos kātos, ieapaļas līdz olveida, pie pamata sirdsveida. Ziedi pa vienam uz tieviem kātiņiem, balti ar gaiši zilganīgu, nedaudz izplūdušu actiņu centrā, nesmaržo. Ziedēšanas beigās augs attīsta sānu dzinumus, kas mezglu vietās apsakņojas, tos izmanto augu pavairošanai.
Ekoloģija. Radniecīgās vijolītes audzēšanai vispiemērotākā ir viegli noēnota, nedaudz skraja vieta ar irdenu smilšmāla augsni, kam neliela lapu trūda piedeva. Suga var augt arī saulainā vietā, ja augsne, jo sevišķi pavasarī, labi saglabā mitrumu. Pavairo ar sēklām un ceru dalīšanu.
Nozīme. Dekoratīvajā dārzkopībā iecienīta neliela auguma pavasara puķe, lielisks zemsedzes augs, piemērota gan akmeņdārziem, gan jauktām ziemciešu dobēm, nereti izmanto apmaļu stādījumiem.
