Brūklene 'Salaspils Ražīgā'

Izcelsme. Talsu rajona Pļavas mežniecības brūkleņu audzē 1980. gadā tika izdalīts klons, audzēts NBD, 1993. gadā atlasīts perspektīva forma, kas 2010. gadā reģistrēta, kā šķirne, tādejādi tika iegūta pirmā brūkleņu šķirne Latvijā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna. Daudzgadīgs, mūžzaļš pundurkūms ir vidēja auguma – 22 – 25 cm. Lapas tumši zaļas, ādainas, mūžzaļas. Zied maija beigās jūnija sākumā, ogas nogatavojās augusta beigās, septembra sākumā. Ogas tumši sarkanas, apaļi ovālas, vidēja lieluma (0,27 – 0,37 g). Ražība augsta – līdz 180 g ogu no krūmiņa (no 1 m2 – ap 0,6 – 2 kg ogu). Vienas ogas masa 0,2 – 0,25 g. Otrreiz zied vāji.

Ekoloģija. Šķirne ziemcietīga, slimībizturīga. Audzēšanai jāizvēlas saulaina, atklāta vieta ar irdenu, caurlaidīgu augsni. Vispiemērotākās ir vieglas, organiskām vielām bagātas augsnes ar skābu reakciju (pH 3,5 – 5,5), piem., sūnu purva augsnes pēc purvu izstrādes, ierīkojot novadgrāvjus, jo gruntsūdens līmenim jābūt vismaz 30 – 40 cm dziļi. Ierīkojot stādījumu minerālaugsnēs, vispirms jāielabo tam paredzēto vietu ar 4 – 6 m3 kūdras uz 100 m2 platību.

Nozīme. Vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Ogas plaši izmanto pārtikā, jo tās satur cukurus (10,37%), organiskās skābes (2,11%) – tostarp arī dabisko konservantu - benzoskābi, u.c. bioloģiski aktīvas un minerālvielas. Gatavās ogās ir līdz 1% pektīnvielas, līdz 0,4% arbutīns, līdz 0,6% miecvielas, C vitamīns un karotīns. Brūkleņu lapu ārstniecisko nozīmi nosaka tajās esošās ķīmiskās vielas, galvenokārt – arbutīns. Visaugstākā arbutīna koncentrācija lapās (11,5 – 12,8%) ir agri pavasarī pirms veģetācijas atsākšanās. Brūkleņu lapām ir antiseptiska, pretiekaisuma, savelkoša, diurētiska un sviedrējoša iedarbība.