Izcelsme. Izdalīta ar izlases metodi no dzērveņu savvaļas audzes Viskonsīnā 1900. gadā, autors D. Bērs (D. Burr).
Morfoloģija. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Lapas tumši zaļas, vidēji lielas. Ogas bumbierveida, noapaļotas ar smailu kātiņa galu, tumši sarkanas, lielas līdz vidējām (garums 1,30 līdz 2,02 cm, diametrs 1,16 – 1,74 cm, vienas ogas masa 0,87 – 1,60 g). Šķirne ražīga, vidējā ogu raža pa sešpadsmit gadiem 2,38 kg/m2. Ogas uzglabājot, tās ir ieņēmīgas pret ogu puvēm. Stīgas vidēji rupjas, tās veido vidēji augstus vertikālus dzinumus.
Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.
Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.