Izcelsme. 1890. gadā ar izlases metodi izdalīta no dzērveņu savvaļas audzes Masačūsetsā, autors Dž. Makfārlins (J. McFarlin).
Morfoloģija. Šķirne ļoti agrīna, ogas nogatavojas augusta pēdējā dekādē. Ogas lielas, tumši sarkanas, apaļas, ogas galotne plakana. Ogu garums līdz 1,9 cm, diametrs līdz 1,7 cm, vienas ogas masa – 1,3 g. Relatīvā ražošanas spēja laba, vidējā raža pa astoņiem gadiem 2,9 kg/m2, stīgas druknas, vertikālie dzinumi gari, lapas gaiši zaļas, lielas.
Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.
Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.