Izcelsme. Izdalīta 1835. gadā ar klonu izlases metodi no dzērveņu savvaļas dzērveņu populācijas Masačūsetsā, autors N. Robinss (N. Robbins).
Morfoloģija. Agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Ogas tumši sarkanas, vidējas līdz sīkām (ogu garums līdz 1,1 – 1,5 cm, diametrs 1,2 – 1,8 cm, vienas ogas masa – 0,7 – 1,1 g). Ogu krāsa uzglabājot ir nenoturīga, bet ogas uzglabājas ļoti labi. Ogas forma ir bumbierveida, tās pamats smails. Ražotspēja ļoti laba, vidēji raža sešpadsmit gados 3,09 kg/m2, stīgas smalkas, vertikālie dzinumi īsi, lapas gaiši zaļas, mazas.
Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.
Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.