Amerikas lielogu dzērvene 'Howes'

Izcelsme. Izdalīta 1843. gadā ar izlases metodi no dzērveņu savvaļas populācijas Masačūsetsā, autors E. Havss (E. Howes).

Morfoloģija. Šķirne vēlīna, ogas nogatavojas oktobra sākumā. Ogas iegareni ovālas, tumši sarkanas, vidēji lielas (garums 1,3 – 1,7 cm, diametrs 1,2 – 1,7 cm, vienas ogas masa – 0,7 – 1,2 g). Ogas ir ar augstu pektīna saturu, tās ir izturīgas pret salu un ar izcilu uzglabāšanas kvalitāti. Ražotspēja laba, vidējā ogu raža sešpadsmit gadu periodā – 2,65 kg/m2. Stīgas druknas ar daudziem vidēji gariem vertikāliem dzinumiem. Lapas tumši zaļas, lielas.

Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.

Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.