Amerikas lielogu dzērvene 'McFarlin'

Izcelsme. Šķirne izdalīta no lielogu dzērveņu savvaļas populācijas Masačūsetsas štatā 1874. gadā, autors T. Makfārlins (T. McFarlin).

Morfoloģija. Vēlīna šķirne, ogas nogatavojas septembra beigās – oktobra sākumā. Ogas iegareni apaļas, tumši sarkanas, stingras, labas kvalitātes, lielas līdz vidējām (garums 1,44 – 1,80 cm, diametrs 1,16 – 1,80 cm, vienas ogas masa 0,68 – 1,50 g). Ogas sala izturīgas, tās ir ar maigu mīkstumu un smalku aromātu un ar blīvu vaska segumu. Vidējā ogu raža sešpadsmit gadu laikā – 1,22 kg/m2. Stīgas druknas un daudz, vertikālie dzinumi gari. Lapas lielas, tumši zaļas.

Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.

Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.