Izcelsme. Šķirne izdalīta ar izlases metodi no lielogu dzērveņu audzes Viskonsīnā 1893. gadā, autors E. Sērlss (A Searles).
Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē. Ogas tumši sarkanas, ieapaļas ar izstieptu kausiņa galu, vidēji lielas (garums 1,7 – 1,8 cm, diametrs 1,4 – 1,5 cm, vienas ogas masa 0,92 – 1,8 g). Vidējā ogu raža sešpadsmit gadu laikā – 2,35 kg/m2. Stīgas vidēji rupjas, vertikālie dzinumi gari. Lapas gaiši zaļas, vidēji lielas.
Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.
Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.