Izcelsme. (‘McFarlin’ × ‘Potters’). Ieviesta ražošanā 1950. gadā, autors H. Beins (H. Bain) Merilendā.
Morfoloģija. Vidēji agrīna šķirne, ogas nogatavojas septembra otrajā dekādē. Ogas sarkanas, apaļas vai ovālas, lielas (garums 1,6 – 2,08 cm, diametrs 1,24 – 1,58 cm, vienas ogas masa 1,33 – 1,70 g). Ražotspēja izcila, vidējā raža sešpadsmit gadu laikā – 3,07 kg/m2. Ogas uzglabājas labi, tām laba kvalitāte. Stīgas druknas un daudz, vertikālie dzinumi gari. Lapas vidēji zaļas, lielas. Intensīva dzinumu augšana un šķirnes mazprasīgums augsnes ziņā, paver iespējas to audzēt augsnēs ar zemu organisko vielu saturu.
Ekoloģija. Amerikas lielogu dzērvenes ir siltumprasīgākas nekā vietējās dzērveņu sugas, tāpēc dārzā jāstāda saulainā vietā. Ziemā, iestājoties kailsalam, stādījumus vēlams piesegt ar lapām, egļu zariem vai sausu sūnu kūdru. Augsto purvu sfagnu kūdra ir vispiemērotākais substrāts dzērveņu audzēšanai.
Nozīme. Pārtikas augs, satur bioloģiski aktīvas vielas un uzturvielas. Ogas labi uzglabājas, jo to sastāvā ir benzolskābes un salicilskābes. Ogas izmanto sukāžu, ievārījumu, džemu, želeju, mērču, sulas un citu pārtikas produktu izgatavošanā, var arī saldēt. Augi dekoratīvi ir ražas laikā un pavasara periodā, kas stīgas iekrāsojas sārtas.