Parastās irbenes forma '31-4-K'

Izcelsme. Forma ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 80. gadu beigās, Minskas Augļkopības ZP institūts, Baltkrievijā.

Morfoloģija. Krūmi neliela auguma. Augļi nogatavojās augusta vidū, septembra otrajā pusē. Augļkopās – 43 – 73 augļiem. Augļi tumši sarkani, apaļi, vidēji lieli – 0,46 – 0,62 g. Augļu garša laba, īpaši izceļas, salīdzinot ar citām šķirnēm. Ražība vidēja. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.