Hibrīdā magnolija 'Betty'

Izcelsme. ASV Nacionālais Arborētums, Vašingtona, 1965.g. Šķirnes izveidošanu sācis Arborētuma ģenētiķis Francis de Voss, bet izveidotā hibrīda pārbaudi veicis daiļdārznieks William Korsar.

Morfoloģija. Hibrīdā magnolija ‘Betty’ ir Ķīnas un Japānas magnoliju hibridizācijas rezultāts – M. liliflora ‘Nigra’ x M. stellata. Tas ir daudzstumbrains krūms vai koks ar noapaļotu vai viegli konisku veidolu, 4,5 m augsts. Lapas viegli eliptiskas formas, 15 cm garas un 7,5 cm platas. Ziedi augšupvērsti, tulpjveidīgi, 20 cm plati atvērtā veida, 12 -19 vainaglapas tumši purpursarkanas pumpurā. Ziedam atveroties intensīvais krāsojums vainaglapu ārpusē, iekšpusē bāli rozā.

Ekoloģija. Ziedi atveras pirms lapu izplaukšanas un Baltijas reģionā tas varētu būt maija pirmajā vai otrajā dekādē, atkarībā no meteoroloģiskiem laika apstākļiem. Ziedus gandrīz nebojā nakts salnas. Mīl atklātas un saulainas vietas, bet no valdošiem vējiem apsargātas. Augsne mitra, trūdvielām bagāta, viegli skāba.

Nozīme. Dekoratīvā dārzkopībā. Apstādījumos -  soliteros vai grupu stādījumos. Jārēķinās, ka platumā tā var sasniegt tādus pašus izmērus kā augstumā.