Parastās irbenes forma 'N-312-31-51'

Izcelsme. Forma ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 80. gadu beigās, Krievijā, Vologdā.

Morfoloģija. Krūmi vidēja auguma (2,4 m). Augļi nogatavojās septembra otrajā pusē. Augļkopas skaistas, lielas – 43 – 73 augļiem. Augļi tumši sarkani, apaļi, vidēji lieli – 0,51 – 0,78 g. Augļu garša laba, ar nelielu rūgtenumu. Ražība vidēja. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un slimībizturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.