Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža, dabiskais starpsugu hibrīds (Viburnum opulus × V. sargentii), M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.
Morfoloģija. Krūmi vidēja auguma (2,2 – 3 m). Lapas pārsvarā trīsdaivainas, jo divas papildus daivas ir vāji attīstītas vai nav vispār, vidējā lapas daiva pagarināta. Lapas plātnes kātiņš – 20 mm. Dzinumi gaiši zaļi. Augļi nogatavojās augusta beigās, septembra vidū. Augļkopas skaistas, lielas, ar 34 – 80 augļiem. Augļi sarkani, apaļīgi, lieli – 0,6 – 0,75 g, skābeni, ar rūgtenumu. Ražība laba– 7 – 12 kg no krūma. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.
Ekoloģija. Šķirnei ļoti laba ziemcietība un slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.
Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. Satur 10,9% cukuru, vitamīnu C – 140 mg%, vitamīnu P – 585 mg%. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.