Parastā irbene 'Šukšinskaja'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 1988. gadā, M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.

Morfoloģija. Šķirne agrīna. Krūmi spēcīgi augoši, ar daudziem dzinumiem. Dzinumi gaiši pelēki, gludi. Lapas trīs vai piecdaivainas, matētas, bez pūkojuma. Augļi nogatavojās augusta beigās, septembra vidū. Augļi sarkani, gandrīz apaļi, vidēji lieli – 0,5 – 0,7 g. garša laba, ar nelielu rūgtumu. Ražība vidēja – 4 – 8 kg no krūma. Daļēji pašauglīga, tomēr augstākas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.