Parastā irbene 'Uļgeņ'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 1985. gadā, M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.

Morfoloģija. Krūmi neliela līdz liela auguma (1,8 – 3,5 m), kompakti. Dzinumi gaiši pelēki. Lapas piecdaivainas, tumši zaļas, no apakšpuses klātas ar matiņiem. Augļi nogatavojās augusta beigās, septembra vidū. Augļi sarkani, gandrīz apaļi, vidēji lieli – 0,6 – 0,8 g. Augļiem jūtams rūgtenums, tomēr garša ir laba. Ražība vidēja – 5 – 10 kg no krūma. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. Satur 7,28% cukuru, vitamīnu C – 130 mg%, vitamīnu P – 560 mg%. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.