Parastā irbene 'Zarņica'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 1986. gadā, M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.

Morfoloģija. Krūmi liela auguma (3,5 m), blīvi. Lapa 3 – 5 daivaina, liela, lapas kātiņš – 17 mm. Augļi nogatavojās augusta beigās, septembra vidū. Augļkopas lielas, ar 30 – 70 augļiem. Augļi sarkani, apaļīgi ovāli, lieli – 0,85 g, skābeni, ar rūgtenumu. Ražība laba, regulāra. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes. Vidējā ražība – 8 kg no krūma.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. Satur 7,74% cukuru, vitamīnu C – 111,5 mg%, vitamīnu P – 570 mg%. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.