Parastā irbene 'Žolobovskaja'

Izcelsme. Šķirne ir atlasīta no brīvās apputes sēklaudža – Viburnum opulus, 1985. gadā. M. A. Lisavenko Sibīrijas Dārzkopības ZPI, Barnaulā.

Morfoloģija. Šķirne vidēji agrīna. Krūmi kompakti. Dzinumi gaiši pelēki. Lapas 3 – 5 daivainas, tumši zaļas ar zilganīgi sarkanu tonējumu. Augļi nogatavojās augusta beigās, septembra vidū. Augļi sarkani, apaļi ovāli, vidēji – 0,5 – 0,6 g. Augļi jūtami saldumi, ar nelielu rūgtenumu. Ražība vidēja – 5 kg no krūma. Bagātīgas ražas nodrošināšanai jāstāda 2 – 3 dažādas šķirnes.

Ekoloģija. Šķirnei laba ziemcietība un slimību izturība. Mitrumprasīgi augi, bet neiztur ilgstoši stāvošu ūdeni sakņu zonā. Augsnei jābūt irdenai, ar trūdvielām bagātai (organisko vielu koncentrācija augsnē virs 3,5%). Piemērotas ir mālsmilts un smilšmāla augsnes ar pH 6 – 7. Nepieciešama saulaina un atklāta vieta.

Nozīme. Ļoti vērtīgs pārtikas un ārstniecības augs. Piemīt tonizējoša, pretiekaisuma, savelkoša un diurētiska iedarbība. Satur 7,28% cukuru, vitamīnu C – 116 mg%, vitamīnu P – 720 mg%. No irbeņu augļiem gatavo biezeni, pildījumu karamelēm, pīrāgiem. Sula labi želē, no tās var vārīt marmelādi, pastilu. Var gatavot irbeņu augļus pūdercukurā, medū, augļus iespējams uzglabāt arī saldētā veidā. Tautas medicīnā izmanto irbeņu ziedus, augļus, dzinumu mizu. Irbeņu augļi uzlabo sirdsdarbību, palīdz hipertonijas, neirožu, mazasinības, aknu, nieru slimību ārstēšanai. Būtiski, ka augļos esošie pektīni veicina smago metālu izvadīšanu no organisma.