Hibrīdā magnolija

Izcelsme. ASV, bet selekcionārs nav zināms. Ap 1990.gadu.

Morfoloģija. Šī magnolija ir vairāku sugu atvasinājumu hibridizācijas rezultāts. Koks 15 gados, pie mums Latvijā, sasniedz 2,5 – 3 m augstumu 2,0 m platumu. Lapas olveidīgas, pelēki zaļas. Ādainas ar zīdainu spīdumu, 10 cm garas un 5 cm platas. Ziedi pumpurā dzelteni, atveroties krēmkrāsā ar 6 – 8 vainaglapām. Putekšņnīcas dzeltenas. Augļi nelieli zaļgani, gatavas sēklas oranži – sarkanas. Selekcijā izmantoti Magnolia hybrida x (M. acuminata var. subcordata ‘Miss Honeybee’x M. x loebneri ‘Ballerina’).

Ekoloģija. Hibrīdā magnolija var augt noēnojumā, bet labāka ziedēšana novērojama augiem augošiem pilnā saules apgaismojumā. Veģetatīvi vairotās magnolijas sāk ziedēt pēc 6 – 8 gadiem. Ziemcietīga, mīl trūdvielām bagātas, mitras, viegli skābas līdz neitrālām augsnēm. Kamēr augi jauni vēlams tos pasargāt no nelabvēlīgiem laika apstākļiem un meža zvēriem.

Nozīme. Dekoratīvā dārzkopība. Apstādījumos, soliterstādījumos. Zālienā, vēlams koka vainaga platumā izveidoto apdobi mulčēt ar kūdru vai mizu mulču.