Parastā miltene
Actotaphyllos uva-ursi
- Nosaukums (latīniski)
- Actotaphyllos uva-ursi
- Nosaukums (latviski)
- Parastā miltene
- Tautas nosaukums
- Miltene
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Ericaceae (ēriku dzimta)
- Ģints
- Actotaphyllos (miltene)
- Suga
- uva-ursi
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- sarkana/purpura
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms/puskrūms
- Biotops
- mežs, piekraste, pļava
- Dabas zonas
- jauktie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Mainīga izskata. Plaši izplatīta suga Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams samērā bieži.
Morfoloģija. Mūžzaļš pundurkrūms ar ložņājošu stumbru. Zari pacili. Lapas sakārtotas pamīšus, vienkāršas, veselas, iegarenas, ādainas, spīdīgas, līdz 2,5 cm garas un līdz 1 cm platas, ar strupu galu un gludu malu. Ziedi balti, ar rožainu apmali, uz īsa kāta, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkans, miltains, olveida kaulenis. Mūžzaļā miltene parasti vairojas veģetatīvi, zariem iesakņojoties.
Ekoloģija. Sausi priežu meži, atklāti un smilšaini pauguri, īpaši piejūrā. Piemērotās augtenēs veido audzes. Raksturīga suga sausu priežu mežu augu sabiedrībās – Vaccinio-Piceetea un Dicrano-Pinion.
Nozīme. Ārstniecības augs. Tautas medicīnā izmanto arī miltenes ziedus, augļus un lapas. Ieteicams izmantot komplekso tēju sastāvā. Miltenes lapas satur glikozīdus (arbutīnu, metilarbutīnu), miecvielas, gallusskābi, ellagnskābi, flavonoīdus, triterpēnskābes, askorbīnskābi, minerālvielas. Miltenes nedrīkst lietot akūtu nieru slimību gadījumā, jo tās kairina nieru audus. Lietojot lielās devās, var būt vemšana.
