Izcelsme. Kalnu sīpols savvaļā aug Mongolijā, Baikāla apkaimē un Austrumsibīrijā.
Morfoloģija. Atšķirībā no citiem sīpoliem, šim sīpolam lapas ir plakanas, apmēram 1 cm platas, 15 – 20 cm garas, tās atgādina narcišu lapas. Lapām nav citiem sīpoliem raksturīgās zilganās apsarmes, tās ir spožas, zāles zaļas. Zied violetiem ziediem. Auga pazemes daļa drīzāk atgādina sakneni nekā sīpolu. Pavairo ar ceru jeb ligzdu dalīšanu.
Ekoloģija. Ziemcietība laba. Aug saulainās, atklātās vietās, ar pietiekamu mitruma daudzumu. Nepieciešamas irdenas, auglīgas mālsmilts vai smilšmāla augsnes vai palienes ar labu struktūru. Labākie priekšaugi – gurķi, kabači – tie, kuru audzēšanai izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.
Nozīme. Ārstniecības un pārtikas augs. Loki bagāti ar askorbīnskābi, cukuriem, vitamīniem – B grupas, E, PP, karotīniem, ēteriskām eļļām. Izmanto hipovitaminožu mazināšanai. Kulinārijā izmanto lociņus un ziedus (ēdienu rotāšanai), kuru garša ir līdzīga dārza sīpollociņiem, tikai maigāka. Izmanto arī augu alelopātijas ietekmi, veidojot augu sabiedrības dārzeņu un garšaugu platībās.