Biezlapu bergēnija

Izcelsme. Biezlapu bergēnija savvaļā aug tikai Sibīrijā klinšainās vietās un akmeņainās kalnu nogāzēs – Altajā, Sajānos, Baikāla ezera apkārtnē, Aizbaikālā un Jakutijas dienvidrietumos. Latvijā samērā bieži tiek kultivēta.

Morfoloģija. Daudzgadīgs lakstaugs – 10 – 50 cm augts, ar spēcīgu, horizontālu sakneni. Lapas rozetē, ar garu kātu, tumšzaļas, spīdīgas, rudenī kļūst sarkanīgas, ziemo. Lapas plātne plati eliptiska vai otrādi olveida ar sirdsveida pamatu un nedaudz robainu malu. No rozetes vidus nedaudz paceļas ziednesis, kura augšdaļā pusčemurveida ziedkopā sakopoti sārtvioleti ziedi. Zied maijā, jūnijā, kamēr parādās jaunās lapas. Auglis divdaļīga pogaļa.

Ekoloģija. Pielāgoties spējīgs augs, kas vislabāk jūtas paēnā vai pusēnā mēreni sausās līdz mitrās, caurlaidīgās dārza augsnēs. Pacieš sakņu konkurenci. Ziemcietīgs, tomēr pavasara salnās var apsalt ziedi.

Nozīme. Ārstniecības un dekoratīvs augs. Bergēniju sakneņi satur miecvielas (līdz 27%), kas pieder galvenokārt pie gallotanīnu grupas, tanīnu (8 – 10%), izokumarīna atvasinājumu bergenīnu, cieti un cukuru. Tās ir arī viens no bagātākajiem arbutīna ieguves avotiem, jo arbutīna daudzums lapās ir līdz 22%. Sakneņu preparātus izmanto, kā savelkošus un pretiekaisuma līdzekļus. Ainavu arhitektūrā zmanto akmens dārzos, ziemciešu grupās.