Izplatība. Cirkumpolāra suga. Aug Skandināvijā, Krievijas ziemeļu daļā, kā arī Eiropas un Āzijas kalnos. Ziemeļamerikā, no Aļaskas līdz Kvebekai.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 2 m augsts krūms ar lokveidā izliektiem zariem. Bagātīgi veido atvases. Dzeloņu daudz, tie dažāda lieluma, gan taisni, gan līki. Lapas 3-15 cm garas, ar 5-7 lapiņām. Lapiņas plati eliptiskas līdz iegarenas, ar rupji zobainām malām, zilganzaļas. Pielapes ar dziedzerainām skropstiņām. Ziedi pa 1 vai 2-3, gaiši vai tumši rozā, ziedkāti 0,7-3,5 cm gari, klāti ar kātainiem dziedzerīšiem, retāk gludi. Kauslapas dažkārt ar lapveida veidojumu galā, pēc ziedēšanas vērstas augšup un saglabājas pie gataviem augļiem. Augļi 1,5-2,5 cm gari, olveida vai bumbierveida, pie kauslapām sašaurināti, sarkani. Zied maijā, augļi nogatavojās jūlijā.
Ekoloģija. Sastopama mežmalās un mežu klajumos, izcirtumos, krūmājos, akmeņainās nogāzēs, gravās un upju ielejās.
Nozīme. Dažādas auga daļas pielieto medicīnā. No vainaglapām iegūst ēterisko eļļu. Augļi kā polivitamīnu avots zāļu tējām, tos izmanto konditorijas izstrādājumiem. Dekoratīva, izmanto zemes erozijas apturēšanai.