Izplatība. Eiropas dienvidrietumos un centrālajā daļā, Turcijas dienviddaļā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1-2 m augsts krūms ar pārkareniem vai ložņājošiem zariem. Atvases neveido, taču ložņājošie dzinumi viegli apsakņojas. Dzeloņi izklaidus, spēcīgi, līki. Lapiņas 5-7, zobainas, parasti kailas. Ziedi pa vienam vai vairogos, 2,5-5 cm plati, balti vai retāk rozā, smaržīgi. Augļi apaļi līdz iegareni, parasti gludi, kauslapas ātri nobirst. Augļa kātiņš ar kātainiem dziedzeriem, 2-3 reizes garāks par augli. Pie augļa saglabājas garais, kailais irbulis.
Ekoloģija. Savvaļā sastopams priekškalnēs, dzīvžogos un krūmājos, kur stiepjas augšup. Latvijā var stādīt gan saulē, gan ēnā, bargākās ziemās apsalst līdz sniega segai.
Nozīme. Dekoratīva, var izmantot zālienā.