Izplatība. Vidusķīnas kalnos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 5 m augsts krūms, atvases neveido, taču viegli apsakņojas ar noliekšņiem. Zari spēcīgi, pārkareni. Dzeloņi izklaidus, āķveida. Jaunie dzinumi sarkanīgi. Lapiņa 7-9 cm, olveida lancetiskas, 2,5-5 cm garas, virspusē kailas, apakšpusē pelēcīgi zaļas, matainas, malas asi zāģzobainas. Ziedi balti, 2-3 cm plati, plakanos vairogos, smaržīgi. Kauslapas lancetiskas, ar smailu galu, pēc ziedēšanas atliecas un pakāpeniski nobirst. Ziedkāts dziedzerains. Auglis olveida, sarkans, līdz 12 mm garš. Zied jūnija beigās. Augļi ienākas oktobrī.
Ekoloģija. Savvaļā no lielo upju piekrastēm līdz 3300 m.v. j.l. kalnos. Mežos paceļas uz nelielu koku stumbriem. Parasta suga mežmalās, akmeņainās vietās kopā ar citiem krūmiem.
Nozīme. Skaists krūms gan ziedu, gan augļu laikā, pēdējie ilgi saglabājas. Stāda pa vienam. Latvijā bargākās ziemās apsalst.