Izplatība. Eiropā, mēreni siltajā un mērenajā joslā. Latvijā un Igaunijā uz areāla ziemeļaustrumu robežas.
Morfoloģija. Vasarzaļš. 0,5-2 m augsts, parasti stāvs, blīvs krūms. Dzeloņu daudz, tie izklaidus, dažāda lieluma un veida. Lapiņas, 5-7 sīkas, 1-1,5 cm garas, ieapaļas vai eliptiskas, ar noapaļotu pamatu un strupu galotni, ar divkārt zāģzobainām malām, virspusē kailas vai ar retiem matiņiem. Apakšpusē matainas un ar daudziem dziedzerīšiem, kas piedod augam ābolu smaržu. Ziedi pa vienam vai ziedkopās. Zieda kātiņš, ziedgultne, kā arī kauslapas klātas ar dziedzerainiem sariņiem. Ziedi rozā vai sarkani 2,5-3 cm plati. Kauslapas pēc noziedēšanas stāvas vai izplestas, pakāpeniski nobirst.
Ekoloģija. Izteikti kalcifila suga, kalpo kā karbonātus saturošas augsnes indikators. Saulmīle. Sastopama mežmalās, krūmājos, ganībās, ceļmalās - galvenokārt upju un ezeru tuvumā.
Nozīme. Dekoratīva, rudenī ilgi saglabājas zaļa, var izmantot dzīvžogam. Augļi kā vitamīnu avots.