Izplatība. Krievijā – Austrumsibīrijā, Kamčatkā un Sahalīnā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 1,5-2 m augsts, stipri sazarots krūms, bagātīgi veido atvases. Jaunie zari sarkanbrūni, ar zilganu apsarmi. Dzeloņi pāros pie lapu pamatnes, gandrīz taisni. Lapiņas 7, 4-8 cm garas, iegarenas vai ovālas, virspusē kailas, apakšpusē matainas. Pielapes ļoti plānas, strupas. Ziedi tumši rozā. Augļi 1-1,5 cm plati, apaļi vai iegareni, sarkani, ar stāvām kauslapām, kas nenobirst. Zied jūnijā, augļi nogatavojas augustā.
Ekoloģija. Savvaļā sastopama upju ielejās un nogāzēs, pļavās un bērzu mežos, kā atsevišķi krūmi, tā arī grupās. Latvijā ziemcietīga, katru gadu bagātīgi zied.
Nozīme. Gan sakneņus, gan virszemes daļas plaši pielieto medicīnā. Augļi ir polivitamīnu avots. No vainaglapām gatavo ievārījumu, rožūdeni, etiķi. Dekoratīva, piemērota parkiem un nogāžu nostiprināšanai.