Ābolu roze

Izplatība. Rietumeiropā, Austrumeiropā, Mazāzijā. Latvijā savvaļā visbiežāk sastopama Latgalē, retāk Vidzemē un Zemgalē.

Morfoloģija. Vasarzaļš, stāvs, līdz 2,5 m augsts, blīvs krūms ar nedaudzām atvasēm. Dzeloņi izklaidus, īlenveida, salmu dzelteni, mazliet augšup vērsti. Lapas lielas, 8,5-9 cm garas, gan kāts, gan pielapes mataini un dziedzeraini. Lapiņas 5-9, 4-5 cm garas un 2,5-3 cm platas, plati eliptiskas, abpusēji blīvi klātas ar matiņiem un dziedzerīšiem, pēdējie augam piedod sveķu smaržu. Ziedi pa vienam vai nelielā ziedkopās, ar īsiem dziedzeraini sarainiem kātiņiem. Vainaglapas tumši rozā. Kauslapas garākas par vainaglapām, ārējās plūksnainas, tāpat kā ziedgultne, ar kātainiem dziedzeriem, pie gataviem augļiem stāvas, nenobirst. Augļi gandrīz apaļi, līdz 3 cm plati, oranži līdz tumši purpursarkani. Latvijā zied jūnijā, augļi ienākas augustā un drīz pēc tam nobirst arī lapas.

Ekoloģija. Sastopama smilšainās un akmeņainās nogāzēs upju un ezeru krastos, krūmājos, mežmalās, ganībās, ceļmalās. Kaukāzā līdz 2000 m v.j.l. Parasti aug pa vienai vai nelielās grupās.

Nozīme.  Augļos daudz vitamīnu, tos lieto tautas medicīnā, kā arī dzērienu un ievārījuma pagatavošanai. Dekoratīva, nereti atrodama lauku sētās, kur pārstādīta no savvaļas.