Izplatība. Krievijā – Piejūras novadā un Sahalīnā, Korejā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Japānā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 25-35 m augsts koks ar kolonveida vainagu. Miza gaiši brūna vai gaiši pelēka, jau jauniem kokiem plaisā. Dzinumi četršķautņaini, tumši dzelteni vai brūni, ar baltām lenticelēm. Pumpuri melni vai tumši brūni, kaili. Lapas ar 7-11 lapiņām, tās iegareni olveidīgas līdz lancetiskas, 5-12 cm garas, gandrīz sēdošas, smalki zāģzobainas, galotnē pakāpeniski sašaurinātas, virspusē zaļas, apakšpusē zilganzaļas, uz vidusdzīslas ar brūniem un baltiem matiņiem. Ziedi bez apziedņa. Vīrišķie ziedi īskātainos pušķos, sievišķie skarās. Augļi 3-3,5 cm gari. Zied maijā, augļi nogatavojas septembrī, oktobrī..
Ekoloģija. Aug upju krastos un ieleju mežos, dziļās auglīgās augsnēs. Mežos sastopams līdz 800 m v.j.l.
Nozīme. Vērtīga koksne ar plašu pielietojumu - celtniecība, mēbeļrūpniecībā u.c. Malka ar lielu siltuma atdevi. Miza un sēklas kā hinīna aizstājējs. Miza satur miecvielas un krāsvielas.