Melnais osis

Izplatība. Ziemeļamerikā: no Sentlorensas līča ziemeļdaļas uz rietumiem līdz Manitobai un uz dienvidiem līdz Virdžīnijai, Indiānai, Aijovai.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 15-20 m augsts koks. Miza pelēka, bieza, pat jauniem kokiem korķaina. Vecākiem kokiem saplaisājusi un izvagota. Dzinumi cilindriski, kaili. Pumpuri tumši brūni līdz melni, samtaini. Lapas 20-45 cm garas, ar 7-13 lapiņām. Lapiņas iegarenas vai iegareni olveidīgas ar nosmailotu galotni, sēdošas, ar sīki zāģzobainām malām, virspusē tumši zaļas, kailas, apakšpusē gaišākas ar rūsganiem matiņiem pie pamata un gar vidusdzīslu. Ziedi bez apziedņa. Auglis 2.5-3,5 cm garš.

Ekoloģija. Aug mitrās augsnēs, purva malās. Lapas rudenī nobirst ātrāk nekā citiem ošiem. 

Nozīme. No koksnes izgatavo ģitāras un citus mūzikas instrumentus, kā arī pin grozus.