Izplatība. Dienvideiropā un Mazāzijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 10-15 m augsts koks ar īsu stumbru. Vainags zems, labi sazarots, plati olveidīgs, noapaļots vai pārkarens. Dzinumi zaļganpelēki. Pumpuri melni vai brūnganmelni, ar gaišu tūbu. Lapas ar 7-9 lapiņām. Lapiņas 3-7 cm garas, eliptiskas, lancetiskas vai otrādi olveidīgas, ar īsu galotnes smaili, nevienmērīgi sīki zāģzobainas, ar plati ķīļveidīgu vai viegli noapaļotu pamatu, virspusē zilganzaļas, apakšpusē gaišākas, ar brūnganiem matiņiem pie pamata uz dzīslām. Ziedkopas zaru galos, blīvas, ar daudziem ziediem, 7-12 cm garas. Ziedi smaržīgi. Kauss zaļš, ar 4 trīsstūrainām daivām. Vainaglapas 4, baltas, šauri lancetiskas. Augļi 2-3 cm gari.
Ekoloģija. Gaismas prasīgs koks, taču aug arī pusēnā, siltummīlis, sausumizturīgs. Latvijas klimatam nepiemērota suga.
Nozīme. Augstvērtīga koksne. Ievainojot, izdalās salda sula, kas gaisā sacietē. To lieto medicīnā.