Knābjlapu osis

Izplatība. Āzijā: Krievijā - Piejūras novadā un Sahalīnā, kā arī Ķīnā, Korejā un Japānā.

Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 25 m augsts koks ar skraju vainagu. Miza tumši brūna ar gaišiem plankumiem, sekli saplaisājusi. Viengadīgie dzinumi gaiši brūni, ar gaišām lenticelēm. Pumpuri plati noapaļoti, ar rudiem vai baltiem matiņiem. Lapas ar 3-9 lapiņām. Lapiņas 5-15 cm garas, plati eliptiskas, otrādi olveidīgas vai iegareni eliptiskas, galotnē krasi knābjveidīgi sašaurinātas, ar rupji zobainām malām, virspusē zaļas, apakšpusē zilganzaļas, ar rudiem matiņiem uz vidusdzīslas. Lapas plaukst ziedēšanas laikā. Divmāju vai retāk vienmājas augs. Ziedu ķekari dzinumu galos. Kauss zvanveida, vainaga nav. Auglis 3-4 cm garš.

Ekoloģija. Aug jauktos, taču pārsvarā lapkoku mežos, mežmalās, auglīgās upju ielejās un dienvidu nogāzēs. Sastopams arī kalnos līdz 1500 m v.j.l., kur akmeņu nogruvumos ir tikai 10-15 m augsts. Saulmīlis, taču var augt arī pusēnā, sējeņi atrodami tikai atklātās vietās.

Nozīme. Vērtīga koksne - blīva, cieta, lokana. Mizu un lapas lieto medicīnā, izvilkumam spēcīga baktericīda iedarbība. Dekoratīvs.