Izplatība. Ziemeļamerikā: gandrīz visā Kanādā, kā arī ASV ziemeļdaļas pavalstīs.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks ar plašu olveida vainagu. Vecāku koku miza apakšējā daļā tumši pelēka, saplaisājusi, augstāk tā ir pelēka, gluda. Dzinumi viegli stūraini, tumši brūni, kaili. Pumpuri lipīgi, smaržīgi. Lapas olveida lancetiskas, olveida vai eliptiskas, 5-12 cm garas, ar noapaļotu, plati ķīļveida vai viegli sirdsveida pamatu un trīsstūrainu galotni, ar smalki zāģzobainām malām. Nobriedušās lapas kailas, virspusē spīdīgas, tumši zaļas, apakšpusē bālākas. Vīrišķās spurdzes līdz 15 cm garas, kailas. Irbuļi gaiši sarkani. Pogaļas olveida, ar divām vārsnēm, gaiši brūnas. Zied aprīlī, maijā, augļi nogatavojas jūnijā, jūlijā.
Ekoloģija. Ātraudzīga suga. Aug gar upēm un kalnu strautiem, ielejās aluviālās augsnēs, sanesumos un krastu nogāzēs, atsevišķi vai audzēs.
Nozīme. Koksne mīksta, to izmanto celulozes ražošanai un būvniecībā. Dekoratīva, ļoti plaši stādīta gar ceļiem, krastu nostiprināšanai u.c. Latvijā daudz stādīta lauku parkos. Izmantota papeļu šķirņu selekcijā.