Izplatība. Krimas pussalā, Kaukāzā, Balkānu pussalā, Mazāzijā. Savvaļā radies hibrīds.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 30 m augsts koks ar platu olveida vai pārkarenu vainagu. Bagātīgi veido sakņu atvases. Miza ar pelēku, dziļi saplaisājušu krevi. Dzinumi un pumpuri tūbaini. Zari kaili, olīvpelēki. Lapas ieapaļas, nevienmērīgi daivainas vai sirdsveida, uz garvasām daivas rupji zobainas. Kātiņš saplacināts, tūbains. Lapas virspusē olīvzaļas, spīdīgas, apakšpusē blīvi, balti līdz pelēki graudaini tūbainas. Latvijā tikai vīrišķais klons.
Ekoloģija. Sastopama stepju zonā, upju ielejās. Labi aug mitrās, viegli skābās augsnēs. Ātraudzīga. Salcietīga.
Nozīme. Izmanto smilšainu vietu apmežošanai un kāpu nostiprināšanai. Plaši izmanto koksni. Dekoratīva, nereti stādīta Latvijas lauku un pilsētu parkos.