Izplatība. Eiropā, Āfrikas ziemeļrietumos, Dienvidrietumu un Centrālajā Āzijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, dzimtenē līdz 30 m augsts koks ar pārkarenu vainagu un resniem zariem. Sakņu sistēma plaša, bagātīgi veido atvases. Vecāku koku miza tumši pelēka, saplaisā. Zari pelēki, gludi. Viengadīgie dzinumi cilindriski, kaili, dzelteni vai dzeltenpelēki. Pumpuri kaili, sveķaini, ļoti smaržīgi. Lapas plati deltveida, vai plati olveidīgi trīsstūrainas, 4-12 cm garas un 4-15 cm platas, ar platu ķīļveida vai nošķeltu pamatu, abpusēji kailas, virspusē tumši zaļas, stingras. Zied pirms lapu plaukšanas, putekšņu maciņi purpursarkani.
Ekoloģija. Sastopama lielo upju palieņu pļavās, vecupju un ezeru krastos. Ātraudzīga.
Nozīme. Koksni izmanto celtniecībā, zāģmateriāliem, tarai un celulozes iegūšanai. Stāda parkos, taču Latvijā reti. Izmantota šķirņu selekcijā.